Druvas Vidusskola

Radoša, dzīvespriecīga, iedvesmojoša,
vienmēr atvērta jaunām idejām un priekšlikumiem!
Tāda ir Tava skola!

Mūsu Latvijai

Publicēts: 16. novembris 2017
Atjaunots: 16. novembris 2017

Eseja

“Mana kā Valsts prezidenta uzruna Latvijas dzimšanas dienā”

 

Mazu brīdi pirms... Brīdi pirms dzimšanas, svinēšanas, liela notikuma un pat pamošanās ir tas labais mirklis, kad zini tūlīt būs! Bet nezini- kas un kā. Tāda iekšēja sajūta, ka tūlīt, tūlīt notiks tas. Nedaudz bail, ka varbūt var kaut ko mainīt.

            2018. gadu mēs visi dzīvosim simtgades zīmē. Laikā, kad 99 ir pagājuši un tūlīt būs lielais, nozīmīgais ,,svinamais skaitlis”. Laikā, kad vajadzētu pārdomāt un atzīmēt to, kas noticis, kas bijis svarīgs, ko esam  mācījušies, ieguvuši, ko esam zaudējuši. Nekliegt un nekritizēt slikto, bet pārdomāt labo un vēl darāmo. Nesasteigt lietas, nesastrebt karstu, bet pabeigt iesākto.

Mūsdienās labdarība dažbrīd kļuvusi par modes lietu, par ko tādu, ar ko skaļi palepoties sociālajos tīklos. Tomēr varbūt šī gada laikā katrs latvietis, Latvijas iedzīvotājs varētu izdarīt labu darbu vienkārši tāpat bez iemesla. Ir taču dzīvē brīži, kad redzi vajadzību, saproti, ka vari palīdzēt, bet nostrādā: ,,Ko tad es? Vai tad bez manis neiztiks? ” Ja nu neiztiek, ja nu nesanāk?

            Galu galā mums visiem – gan latviešiem, gan cittautiešiem - ir vienas mājas, kuras mīlēt, kuras kopt un lolot.

            Līdz 100 gadiem, līdz svētkiem un uguņošanai ir 365 dienas un, ja šo laiku izmantosim lietderīgi, pēc sirdsapziņas un aicinājuma, tad spēsim kalnus gāzt, tad  padarītā darba, iegūto rezultātu augļi svētkus spēs padarīt vēl priecīgākus un satraucošākus. Iespējams, katram netiks pateikts atsevišķs paldies, bet tā iekšējā sajūta, ka esi pielicis savu roku, pavirzījis uz priekšu kaut par milimetru ko lielu un netveramu, vienam neiespējamu, dod gandarījumu un prieku.

            Ikvienam, kam Latvija sirdī, gan tepat, gan ārzemēs dzīvojošajam ir sava vieta un savs aicinājums. Novēlu to atrast un realizēt nākamo 365 dienu laikā, lai svētki būtu svētki visiem – gan Latgales tālākajā pierobežā, gan Vidzemes piekrastē, gan Zemgales līdzenumā un Kurzemes laukos un pļavās.

Svētki jau nav tikai svinīgais salūts, lielkoncerts, vai citi pasākumi lielajās pilsētās. Svētki ir prieks un laime, kas mijas ar lepnumu par savu valsti, zemi un līdzcilvēkiem.

            Tas mazais ķipars, kas 11. novembrī noliek svecīti krastmalā, tas skolnieks, kas, piespraudis karoga lentīti, ar savējiem dodas Lāpu gājienā, jaunietis, kas, noņēmis cepuri, nes Latvijas karogu, sirmie vecvecāki, kas stāsta par savu Latviju, savu laiku- viņi visi izjūt lepnumu un pārliecību. Stingru pārliecību par to, ka viņu Latvija ir pati labākā un svarīgākā. Neiznīcināma ne ar kādiem sociālajiem tīkliem vai citiem tīkliem.

            Šī zeme ir mūsu, un tā dzīvo katrā no mums tepat un tagad, tieši tur, kur mēs esam.

            Mums nav skaisti jāsmaida vienam uz otru, mums nav jāapskaujas un skaļi jāgavilē, jo esam taču vēsā ziemeļu nācija. Paskatīsimies viens otram acīs un ieraudzīsim to prieku un lepnumu, kas tur dziļi, dziļi mīt.

            Dievs, svētī Latviju! 

Rihards Tuka, 12.kl.

Sveicam svētkos!

Vārda dienu svin:

Lūcija, Veldze

Ieskaties!

Stundu saraksta izmaiņase-klase.lvvēstis

Svarīgais tuvplānā

 
Jau 6. gadu CE rezultāti atbilst valsts ģimnāzijas statusam!

Paldies!

Skola izsaka vissirsnīgāko paldies gan "EL.Serviss" darbiniekiem un tās direktoram Armandam Ceimeram, gan "Norplast" darbiniekiem, sevišķi Ivaram Liepam un firmas vadītājam Mārim Meijam!

Skatīt vairāk

Mūsu draugi

oazebiedriba-saujamazpulki

Noderīgas saites

Skatīt vairāk

Nosūti mums ziņu!

Nosūtīt