Druvas Vidusskola

Lūk, dažas atziņas darba noslēgumā:

 

“   Mūsu grupa veidoja izlaušanās istabu par grāmatas “Kristofers un Ēnu ordenis” pirmajām 4 nodaļām. Šajā izlaušanās istabā bija 9 uzdevumi, kurus skolēniem bija jāizpilda, lai nonāktu pie atslēgas un izlauztos. Šīs spēles pamatā bija sakrāt puzles gabaliņus no katra uzdevuma, lai spētu izpildīt pēdējo uzdevumu.

• No sākuma tika iedota aploksne ar uzdevumu un pirmo puzles gabalu. Skolēnu pirmais uzdevums bija atcerēties, kurā pilsētā dzīvoja Kristofera tētis un atrast sakarību ar Latviju.
• Nākamais uzdevums atradās uz Latvijas kartes, pie Rīgas. Šajā uzdevumā skolēniem ir jābūt vērīgiem un jāmeklē kaut kas līdzīgs sarkanajam portālam. Kad uzdevums tika atrasts starp sarkanām mapēm, varēja sākt 3. uzdevumu.
• Tas saturēja mazas lapiņas ar sarakstītiem burtiem, un no tām bija jāsaliek vārds, apgriežot šo vārdu otrādi, tapa zināms, kur atrast nākamo uzdevumu.
• Nākamās aploksnītes atrašanās vieta bija projektors, kurā tika norādīts ka 5. uzdevumu atradīs pie ūdens, jo tika norādīts teikums, kurā aģenti iekrita strūklakā. Uzdevuma aploksne atradās zem klases izlietnes, kur slēpās nākamais pavediens.
•  6. uzdevumu atrada, izmantojot zināšanas par Kristofera mammu, kā arī ar kāda spēka palīdzību kustējās lifts,
• Aploksnītē bija pavediens par zēnu kautiņu skolas ģērbtuvēs , kur notika mistiskais notikums, kad Kristofers spēja iziet cauri durvīm.
• Uzdevums ar numuru 8 bija saistībā ar salocītajiem pulkstenis rādītājiem, jautājot,  kur vēl var redzēt laiku. Un izrādās, ka to var redzēt telefonā, jo pirmspēdējais uzdevums atradās kastē, kur liek telefonus.
• Pēdējā uzdevumā bija jāatrisina krustvārdu mīkla, kas lika doties uz skolotājas galda pusi. Zem tā atradās pēdējā aploksnīte ar pēdējo puzles gabalu, šo puzli bija jāsaliek. To izdarot bija saskatāmi vārdi ‘’puķu pods’’ un tā bija atslēgas atrašanās vieta!”

Katrīna Pūne

 

 

 “  Izlaušanās istabā es veidoju 6 uzdevumus maniem klases biedriem. Viņi arī bija sagatavojuši uzdevumus man un maniem klases biedriem, bet es biju vienīgais kurš neizlauzās no klases biedru gatavotajām istabām. Vispirms mēs dalījāmies grupās. Es gribēju taisīt izlaušanās istabu viens pats, jo man tas likās interesantāk un nav cilvēku, kas nepiekrīt manām idejām. Tā tad mani uzdevumi bija šādi:

1. Jāatmin zirgastaiņa vēstījums Kristoferam, kur katram burtam ir savs cipars.

2. Uz kurieni aizved Brīvības ielas 4 .josla.

3. Bija jābūt labai atmiņai, lai atcerētos,  kas bija rakstīts uz dzeltenā VW busiņa.  Tur   bija “Ziedi un krāšņum augi”.

4. Vajadzēja atcerēties, kā sauc vietu, kas kalpo kā vārti pārejai citā dimensijā.

5. Grāmatā bija minēts kāds cilvēks, kurš lielā slepenībā attīstīja ideju, ko mūsdienās dēvē par teleportāciju.

6.Jānoskaidro, kurš ir svarīgākais noteikums, kurš jāievēro atgriežoties pagātnē vai dodoties nākotnē.

Gribu pateikt, ka man šīs uzdevums ļoti patika.”

Gustavs Petruks

 

 

“Mēs taisījām izlaušanās istabu par grāmatu “Kristofers un ēnu ordenis”. Mēs izdomājām izlaušanās istabu taisīt Parīzes stilā un radīt francisku  noskaņu. Grāmatā Parīze tika daudz pieminēta un lasot pašiem radās noskaņa, tāpēc izlēmām taisīt Parīzes stilā. Mūsu trasē bija vairāki portāli. Nebija ieplānots, ka grupa, kas ies mūsu izlaušanās istabu, paveiks visus uzdevumus tik ātri un veiksmīgi. Grupai tika iedota viena lapa ar pavedieniem , kur atrodas busiņš, bet zem busiņa atradās atslēga uz portālu, kas veda uz Parīzi. Portālā bija ceļš uz mājām, kur viņam bija jāiet uz liftu. Gatavot istabu bija ļoti interesanti un aizraujoši, jo tas nebija parastais rakstiskais darbs, bet radošais darbs.”

 Violeta Verhun

 

Jāatzīst, ka arī man kā skolotājai šī bija pirmā pieredze, veidojot izlaušanās istabu. Radās iespēja izvērtēt šāda veida darba pozitīvos un negatīvos aspektus, taču vienu zinu droši- kādreiz es to vēl atkārtošu.

Inga Koreņika